Braukšanas eksāmens ziemā Latvijā ir realitāte, no kuras nevar izvairīties, ja apmācība beidzas novembrī vai janvārī. Daudzi kandidāti to uztver kā nelaimi, bet patiesībā ziema ir godīgs skolotājs: tā uzreiz parāda, vai jūs braucat ar galvu vai pēc ieraduma. Eksaminētājs to zina, un ziemā viņš vērtē nedaudz citādi — mazāk pēc precizitātes līdz centimetram laukumā, vairāk pēc tā, vai jūs saprotat, kas notiek zem riteņiem. Šajā rakstā — kā sagatavoties un ko ziemā vērts darīt citādi.
Ar ko braukšanas eksāmens ziemā atšķiras?
Pati eksāmena uzbūve nemainās: figūras laukumā, braukšana satiksmē, tā pati vērtēšanas lapa. Mainās apstākļi, un līdz ar tiem — tas, ko eksaminētājs sagaida:
- lielāku distanci līdz priekšā braucošajam, jo bremzēšanas ceļš uz sniega vai ledus ir vairākas reizes garāks;
- ātrumu, kas atbilst ceļa stāvoklim, nevis zīmei — 50 km/h uz apledojušas ielas ir kļūda, arī ja zīme to atļauj;
- plūstošu, mierīgu darbu ar stūri, gāzi un bremzi bez straujām kustībām;
- pareizu gaismu izmantošanu tumsā, kas ziemā sākas jau pēcpusdienā;
- veselo saprātu laukumā, kur līnijas var būt zem sniega un konusi — ar ledus garozu.
Par ātrumu vispār — kad zīme ir robeža, nevis mērķis — esam rakstījuši atsevišķi: ātruma ierobežojumi eksāmenā.
Ziemas riepas: ko jāzina kandidātam?
Latvijā ziemas mēnešos vieglajiem auto ziemas riepas ir obligātas, un par to atbild auto īpašnieks — eksāmenā tas ir CSDD vai autoskola, nevis jūs. Bet jums ir jāzina, kā ziemas riepas maina braukšanu: tās dod saķeri uz sniega un aukstā asfalta, taču nepadara auto par visurgājēju. Uz gluda ledus arī ziemas riepa slīd, un radzēm ir savi ierobežojumi uz sausa asfalta. Ja eksāmenā jums pajautā, kāpēc ziemā vajadzīgas ziemas riepas, atbilde „jo tā ir noteikts“ ir vāja; atbilde „jo gumija aukstumā paliek mīksta un protektors izvada sniegu“ ir tā, ko grib dzirdēt.
Pirms brauciena: notīrīt, ieslēgt, pārbaudīt
Ziemā eksāmens sākas jau stāvlaukumā. Ja auto ir sniegā, no tā jānotīra viss — ne tikai „lodziņš“ vadītāja pusē. Sniegs uz jumta, kas bremzējot noslīd uz vējstikla, aizsnigusi lukturi un numura zīme, aizsalis sānu spogulis — tas viss ir kļūdas, kuras eksaminētājs redz vēl pirms jūs esat iedarbinājis dzinēju. Iekāpjot pārbaudiet:
- vai stikli ir tīri un neaizsvīduši — ieslēdziet apsildi un ventilāciju uzreiz;
- vai darbojas tīrītāji un ir mazgāšanas šķidrums;
- vai ir ieslēgtas gaismas — Latvijā gaismām jādeg arī dienā, un ziemā tas ir divkārt svarīgi;
- vai apavi nav slapji un slideni — pedāļi ar sniegainām zolēm ir nelaime gaidot.
Kā saglabāt kontroli uz sniega un ledus?
Ziemas braukšanas galvenais princips ir vienkāršs: viena darbība vienlaikus un visas — maigi. Bremzēt taisni, tad griezt, tad atkal gāze. Jebkura kombinācija — bremzēšana pagriezienā, strauja gāze ar pagrieztu stūri — uz slidena ceļa nozīmē saķeres zaudēšanu. Konkrēti:
- Uzsākot kustību — minimāla gāze; ar manuālo kārbu var sākt ar otro pārnesumu, ja instruktors to mācīja. Ja riteņi buksē, mazāk gāzes, nevis vairāk.
- Bremzējot — sāciet daudz agrāk un vieglāk. Mūsdienu auto ABS strādā pats, bet tas nesaīsina bremzēšanas ceļu uz ledus, tikai ļauj stūrēt.
- Pagriezienos — samaziniet ātrumu pirms pagrieziena, ne tajā. Stūri grieziet plūstoši. Ja auto sāk slīdēt ar priekšu, atlaidiet gāzi un nedaudz samaziniet stūres leņķi — nekad negrieziet vairāk.
- Distance — ziemā divkāršojiet to, kas šķiet normāla. Eksaminētājam „par lielu“ distance ziemā gandrīz nekad nav kļūda; par mazu — ir.
- Apļos un krustojumos — ledus visbiežāk ir tieši tur, kur auto bremzē un uzsāk kustību: pirms stop līnijām, apļu ieejās, pieturās. Rēķinieties, ka tur saķere būs sliktāka.
Tumsa, gaismas un redzamība
Decembrī tumsa Latvijā sākas ap pusdienlaiku otrajā pusē, un daudz eksāmenu notiek krēslā vai tumsā. Tuvās gaismas ir obligātas, tālās — tikai ārpus apdzīvotas vietas, kad priekšā un pretī nav neviena, un tās jāpārslēdz laikus. Miglā vai stiprā snigšanā tālās gaismas tikai pasliktina redzamību. Neaizmirstiet, ka gājējs tumšā apģērbā uz nesoļotas ietves ir redzams ļoti vēlu, tāpēc pie gājēju pārejām ziemā ātrums jāsamazina agrāk nekā vasarā. Par gaismām un redzamību plašāk — rakstā apgaismojums un redzamība Latvijas apstākļos.
Ko darīt, ja auto sāk slīdēt eksāmena laikā?
Neliela slīdēšana ziemā var notikt arī uzmanīgam vadītājam, un eksaminētājs to zina. Izšķir nevis tas, ka auto uz brīdi zaudēja saķeri, bet tas, ko jūs darījāt tālāk. Pareizā reakcija: atlaist gāzi, nesākt strauji bremzēt, skatīties tur, kur gribat braukt, un stūrēt maigi. Panika — strauja bremze ar pilnu stūres pagriezienu — pārvērš sīku slīdēšanu par situāciju, kurā eksaminētājam jāiejaucas. Un pēc tam brauciet tālāk mierīgi: viena slīdēšana, kas tika savaldīta, kļūdu lapā parasti nav; nervozitāte nākamos desmit kilometrus — ir.
Laukuma figūras ziemā
Laukumā ziemā divas lietas prasa īpašu uzmanību. Pirmkārt, kāpums: ja tas ir apledojis, kustības uzsākšana prasa ļoti maigu sajūga darbu; automāts šeit ir priekšrocība. Otrkārt, atskaites punkti: ja līnijas ir zem sniega, orientējieties pēc konusiem un apkārtējiem objektiem, un brauciet vēl lēnāk nekā parasti. Eksaminētāji ziemā parasti ir saprotoši pret papildu gājienu, bet ne pret slīdēšanu konusā.
Kur ziema eksāmenā jūtama visvairāk?
Ceļu tips nosaka, cik daudz ziemas jūs piedzīvosiet. Pilsētās, kur maršruts iet galvenokārt pa tīrītām maģistrālēm, kā ap Jelgavas CSDD nodaļu, ledus visbiežāk ir dzīvojamo ielu kvartālos un pie apļiem. Tur, kur ievērojama daļa maršruta ir ārpus pilsētas, kā ap Rēzeknes nodaļu, jāprot vadīt auto uz sniegotas šosejas 70–90 km/h režīmā un laikus pāriet uz zemāku ātrumu, iebraucot apdzīvotā vietā. Ceļu raksturu ap katru nodaļu aprakstām sadaļā CSDD nodaļas, bet eksāmena norisi kopumā — ceļvedī par braukšanas eksāmenu Latvijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai eksāmenu atceļ, ja ir stipra snigšana?
Lēmumu pieņem CSDD, izvērtējot, vai apstākļi ļauj eksāmenu veikt droši. Parasti eksāmeni ziemā notiek, un jārēķinās ar braukšanu sniegā. Ja eksāmens tiek pārcelts, par to informē CSDD.
Vai ziemā eksaminētājs ir iecietīgāks?
Pret nelielām neprecizitātēm laukumā — bieži jā. Pret ātrumu, kas neatbilst apstākļiem, un pārāk mazu distanci — nē, drīzāk otrādi. Ziemā tieši šīs kļūdas ir bīstamas.
Vai ir vērts pārcelt eksāmenu uz pavasari?
Ja apmācība beidzas ziemā, gaidīt pavasari nozīmē zaudēt formu. Labāk ziemā papildus izbraukt dažas stundas sniegā ar instruktoru un kārtot eksāmenu tad, kad esat gatavs. Prasme braukt ziemā jums Latvijā tāpat būs vajadzīga.
Ziemas eksāmens ir vieglāks, ja ceļi jau ir pazīstami un galva var koncentrēties uz saķeri, nevis maršrutu. SteerClear lietotnē varat trenēties reālos maršrutos ap savu CSDD nodaļu un pēc katra brauciena saņemt atgriezenisko saiti par ātrumu, bremzēšanu un manevriem — arī par to, vai ziemā bremzējat pietiekami agri.