Ikviens, kas mācās braukt Latvijā, ātri pamana vienu lietu: laikapstākļi šeit dzīvo pēc saviem noteikumiem. Gara ziemas tumsa, kad decembrī gaišs ir tikai sešas stundas, bieza rudens migla pār Daugavu un Lielupi, pēkšņas vasaras lietusgāzes un zema saule pavasarī un rudenī ir Latvijas ceļu ikdiena. Iesācējam tas ir īsts pārbaudījums — jo īpaši tad, kad vēl veidojas pamatprasmes un katrs jauns apstāklis prasa papildu uzmanību.
Redzamība nav tikai „vai es redzu”
Sliktu redzamību parasti novērtē par zemu. Kad acīm jāpiepūlas, reakcijas laiks pagarinās, attālumu un ātrumu novērtēt kļūst grūtāk, un uzmanība sašaurinās uz to, kas ir tieši priekšā — tieši tad, kad jāredz plašāk. Turklāt redzamība darbojas abos virzienos: jums ir jāredz, un jums ir jābūt redzamam. Pelēka automašīna bez gaismām pelēkā novembra rītā gājējam vai pretimbraucošajam ir gandrīz neredzama.
Kuras gaismas kad jāieslēdz?
Latvijā tuvās gaismas vai dienas gaitas gaismas ir obligātas visu diennakti, visu gadu. Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko eksaminētājs pārbauda, nemaz to neuzdodot: vai kandidāts pirms izbraukšanas pārliecinājās, ka gaismas ir ieslēgtas un ka tās ir pareizās.
- Dienas gaitas gaismas — pietiekamas tikai labā redzamībā dienā. Daudzās automašīnās tās deg tikai priekšā, aizmugure paliek tumša: krēslā, lietū vai miglā tas ir bīstami un nav atļauts.
- Tuvās gaismas — tumsā, krēslā, lietū, sniegā, miglā un tuneļos. Ja šaubāties, tuvās gaismas ir pareizā izvēle vienmēr.
- Tālās gaismas — ārpus apdzīvotas vietas, kad ceļš nav apgaismots un priekšā vai pretī nav citu transportlīdzekļu. Pārslēgt uz tuvajām jāpaspēj pirms pretimbraucošā apžilbināšanas, un tas ir jādara arī tuvojoties automašīnai no aizmugures.
- Priekšējie miglas lukturi — tikai sliktā redzamībā (migla, stiprs lietus, sniegs). Skaidrā tumsā tie apžilbina un tiek uzskatīti par kļūdu.
- Aizmugurējais miglas lukturis — tikai tad, ja redzamība ir zem aptuveni 50 metriem. Lietū bez miglas tas apžilbina aizmugurē braucošos un noslēpj jūsu bremžu gaismas.
Pirms eksāmena atrodiet gaismu slēdzi ar aizvērtām acīm un ziniet, kurā pozīcijā ir „auto” režīms. Automātika ne vienmēr ieslēdz tuvās gaismas miglā vai stiprā lietū, jo sensors mēra gaismas daudzumu, nevis redzamību — tāpēc lēmums paliek vadītājam.
Kā mainās braukšana sliktā redzamībā?
Distance
Pamatlikums: jābrauc tā, lai varētu apstāties redzamā ceļa posmā. Miglā, kur redzat 60 metrus, tas nozīmē ievērojami mazāk par 90 km/h, lai arī zīme ļauj vairāk. Distanci līdz priekšā braucošajam palieliniet no ierastajām divām sekundēm līdz trim vai četrām — uz slapja seguma bremzēšanas ceļš pagarinās, un jūsu reakcija sliktā redzamībā ir lēnāka.
Ātrums un vienmērīgums
Sliktā redzamībā visas darbības jāveic agrāk un maigāk: bremzēt agrāk, griezt maigāk, paātrināties vienmērīgāk. Asas kustības uz slapja vai apledojuša seguma ir tās, kas noved pie slīdēšanas — un ko eksaminētājs redz kā kontroles trūkumu. Latvijas ziemas specifikai veltīts atsevišķs raksts par eksāmenu ziemā ar sniegu un ledu.
Novērošana
Tumsā gājēji parādās vēlu, īpaši uz neapgaismotiem lauku ceļiem, kur atstarotāji ir obligāti, bet ne vienmēr tiek nēsāti. Skatieties tālāk uz priekšu, nekā ir gaismu kūlis, meklējiet kustību ceļa malās un pie pārejām palēniniet jau iepriekš, nevis tad, kad gājējs ir redzams. Lietū papildus traucē atspīdumi — vertikālas gaismas svītras uz slapja asfalta viegli noslēpj gājēju tumšā apģērbā.
Zema saule
Pavasara un rudens rītos un vakaros saule stāv zemu virs horizonta un ceļš uz austrumiem vai rietumiem kļūst gandrīz neredzams. Tīrs vējstikls no iekšpuses un ārpuses šeit ir puse no risinājuma — netīrs stikls saulē kļūst balts. Otra puse ir saulessargs un gatavība palēnināt, ja luksofora signāls saulē nav saskatāms.
Ko no tā sagaida CSDD eksāmenā?
Eksāmens notiek jebkuros laikapstākļos, ja vien tie nav ārkārtēji, un novembra vai janvāra eksāmens gandrīz noteikti būs krēslā vai tumsā. Eksaminētājs vērtē, vai:
- pirms brauciena pārbaudījāt gaismas, stiklu tīrību un slotiņas;
- izvēlējāties apstākļiem atbilstošas gaismas un pārslēdzāt tās, apstākļiem mainoties;
- pielāgojāt ātrumu redzamībai, nevis tikai zīmei;
- ieturējāt lielāku distanci un bremzējāt agrāk;
- pie pārejām un krustojumiem novērojāt aktīvāk nekā dienā.
Neviena no šīm lietām nav sarežģīta atsevišķi. Grūtības rada tas, ka eksāmena spriedzē uzmanība sašaurinās un gaismas vai distance vienkārši „izkrīt” no galvas. Tāpēc tās jāpadara par ieradumu ilgi pirms eksāmena dienas.
Kā tam sagatavoties?
Vienkāršākais veids ir apzināti braukt sliktos apstākļos nodarbību laikā, nevis izvairīties no tiem. Lūdziet instruktoram vismaz vienu vai divas nodarbības tumsā un vienu lietū — labāk uz ielām ap eksāmenu centru. Aplis, ko dienā pazīstat, tumsā ar slapju asfaltu izskatās citādi; krustojums ar sliktu pārredzamību miglā kļūst vēl grūtāks. Pilsētu rakstos, piemēram, par eksāmenu Valmierā ar lauku ceļu posmiem, aprakstīts, kur šādas vietas atrodas.
Pārbaude pirms brauciena: divas minūtes, kas atmaksājas
Liela daļa redzamības problēmu sākas vēl pirms brauciena. Pirms eksāmena — un pirms katras nodarbības sliktos apstākļos — pārbaudiet: vai visi lukturi deg un ir tīri (netīrs lukturis ziemā zaudē lielu daļu gaismas), vai stiklu mazgāšanas šķidrums ir ziemas un tā pietiek, vai slotiņas nesmērē, vai vējstikls ir tīrs arī no iekšpuses un vai stikli nav aizsvīduši. Aizsvīdušus stiklus pirms izbraukšanas notīra ar ventilāciju un kondicionieri, nevis ar roku — plankumaina redzamība caur vējstiklu ir kļūda, ko eksaminētājs ievēros uzreiz. Šīs divas minūtes ir arī pirmais, ko eksaminētājs redz, un tās rada iespaidu par vadītāju, kas domā uz priekšu.
Trenējieties tur, kur notiks eksāmens
SteerClear lietotne piedāvā treniņu maršrutus uz ielām ap katru no 10 CSDD nodaļām — izvēlieties savu nodaļu Latvijas eksāmenu vietu sarakstā, brauciet maršrutu ar instruktoru vai pavadošo personu un pēc brauciena redziet, kur tieši ātrums pārsniedza to, ko ļāva redzamība, un kur bremzēšana bija asa. Kā notiek pats eksāmens un ko vērtē eksaminētājs, lasiet praktiskā eksāmena ceļvedī.
Galvenais
Gaismas Latvijā deg vienmēr; tuvās — visos sliktajos apstākļos; miglas — tikai miglā. Ātrums seko redzamībai, nevis zīmei, distance sliktā redzamībā divkāršojas, un novērošana kļūst aktīvāka, nevis pasīvāka. Kas to ir izmēģinājis nodarbībās, tam novembra eksāmens tumsā ir vienkārši vēl viens brauciens.