Joslas maiņa izklausās vienkārši, taču CSDD eksāmenā tā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc kandidāts saņem piezīmi vai kļūdu. Būtība nav pašā pārbraukšanā no vienas joslas otrā — būtība ir skaidrā darbību secībā, ko eksaminētājs vēro ļoti uzmanīgi, un spējā šo secību saglabāt arī tad, kad aizmugurē kāds steidzas.
Kāpēc tas tik bieži neizdodas?
Lielākā daļa kandidātu joslas maiņu ir trenējuši — bet nereti klusās ielās, bez laika spiediena un bez blīvas plūsmas. Pašā eksāmenā Rīgā uz Kārļa Ulmaņa gatves vai Liepājā uz Brīvības ielas situācija ir cita: joslu jāmaina noteiktā vietā, jo pēc simts metriem jāgriežas, un plūsma nepielāgojas jums. Tad viena no darbībām tiek izlaista — visbiežāk skats pār plecu — vai arī viss tiek darīts pareizi, bet pārāk vēlu un pārāk strauji.
Otra tipiskā problēma ir pretēja: kandidāts joslu nemaina vispār, jo baidās, un iebrauc krustojumā no nepareizās joslas. Eksaminētājam tā ir tikpat nopietna kļūda kā nedroša maiņa.
Kāda ir pareizā secība?
Secība, ko eksaminētājs sagaida, ir vienmēr viena un tā pati, neatkarīgi no tā, vai maināt joslu pilsētā, iekļaujaties šosejā vai iekārtojaties pirms krustojuma:
- 1. Spoguļi. Vispirms salona spogulis, tad tās puses sānu spogulis, uz kuru pārkārtosieties. Tas jādara, pirms ieslēdzat rādītāju — rādītājs ir paziņojums par lēmumu, nevis lūgums.
- 2. Rādītājs. Ieslēdziet laikus — vismaz trīs sekundes pirms manevra, lai pārējiem būtu laiks reaģēt. Rādītājs, kas iedegas tajā pašā brīdī, kad stūre jau griežas, eksaminētāja pierakstā ir vienāds ar neieslēgtu.
- 3. Aklā zona. Īss, bet skaidrs galvas pagrieziens pār plecu. Tā ir darbība, kuru eksaminētājs var redzēt — un tā ir tā, kuru visbiežāk izlaiž.
- 4. Manevrs. Vienmērīgi, saglabājot ātrumu, pa slīpu līniju — ne pēkšņs rāviens, ne minūti ilga „slīdēšana” pa marķējumu.
- 5. Rādītājs nost, spoguļi. Pārliecinieties, ka rādītājs izslēdzies, un vēlreiz pārbaudiet situāciju aizmugurē.
Visa secība aizņem piecas līdz astoņas sekundes. Ja tai nav laika, joslas maiņu sākāt par vēlu — un tieši plānošana ir tas, ko trenēt.
Iekārtošanās pirms krustojuma
Iekārtošanās ir tā pati joslas maiņa, tikai ar konkrētu mērķi: nokļūt joslā, no kuras atļauts veikt vajadzīgo manevru. Lielākā kļūda šeit ir laiks. Ja pagrieziens pa kreisi ir pēc 300 metriem un jūs braucat labajā joslā, pārkārtoties jāsāk tagad, nevis tad, kad redzams luksofors.
- Lasiet joslu bultas uz seguma un zīmes virs ceļa jau no attāluma. Pilsētās, piemēram, uz Rīgas Vienības gatves vai Jelgavas Dobeles šosejas, labā josla pirms krustojuma nereti kļūst par „tikai pa labi”.
- Ja eksaminētājs saka „nākamajā krustojumā pa kreisi”, tas ir signāls sākt secību uzreiz, nevis pēc brīža.
- Ja iekārtoties vairs nav droši — brauciet taisni un ļaujiet eksaminētājam dot jaunu norādi. Drošs „nepareizs” virziens nav kļūda; bīstama joslas maiņa ir.
Iekļaušanās plūsmā no paātrinājuma joslas
Vairākās nodaļās — Rēzeknē, Talsos, Jēkabpilī, Valmierā — daļa maršruta ir ārpus pilsētas pie 90 km/h, un tur eksaminētājs redzēs, kā iekļaujaties šosejas plūsmā. Princips ir vienkāršs, bet iesācējam nedabisks: paātrinājuma josla ir domāta paātrinājumam. Vispirms ātrums, kas tuvs plūsmas ātrumam, tad spoguļi, rādītājs, plecs un vienmērīga iekļaušanās. Iekļaušanās ar 50 km/h plūsmā, kas brauc 90, piespiež citus bremzēt, un tas tiek vērtēts kā traucēšana.
Otrā pusē — izbraucot no šosejas — kārtība ir pretēja: vispirms rādītājs un pārkārtošanās uz bremzēšanas joslu, tikai tad ātruma samazināšana. Bremzēšana vēl uz šosejas galvenās joslas ir viena no kļūdām, ko eksaminētāji piezīmē regulāri.
Biežākās kļūdas
- Izlaists skats pār plecu — visbiežāk piezīmētā kļūda joslas maiņā.
- Rādītājs vienlaikus ar stūres kustību vai pēc tās.
- Joslas maiņa tieši krustojumā vai uz gājēju pārejas — tur tā ir aizliegta.
- Šķērsošana pār nepārtraukto līniju, jo iekārtošanās sākta par vēlu.
- Ātruma zaudēšana manevra laikā — kāja instinktīvi noiet no gāzes, un plūsma aizmugurē „uzbrauc”.
- Pārāk ilga braukšana kreisajā joslā pēc apdzīšanas — jāatgriežas labajā, tiklīdz tas ir droši.
Kā to trenēt?
Sāciet ar secību bez satiksmes: uz tukšas divjoslu ielas mainiet joslu turp un atpakaļ, skaļi nosaucot katru soli — „spogulis, spogulis, rādītājs, plecs, pāreja”. Kad secība ir automātiska, pārejiet uz maģistrālēm ar blīvu plūsmu un noteiktu mērķi — „pēc 300 metriem pa kreisi”. Beigās pievienojiet sastrēgumstundu: tieši tur redzams, vai spējat gaidīt pareizo brīdi, nevis spiesties ar varu.
Trenēties ir vērts uz tām ielām, kur tas būs jādara eksāmenā. Pilsētu rakstos — piemēram, par eksāmenu Rīgā vai eksāmenu Liepājā — aprakstītas maģistrāles, kas parādās gandrīz katrā maršrutā ap nodaļu. Ja pēc pirmā mēģinājuma tieši joslas maiņa bija problēma, noderēs arī raksts par gatavošanos atkārtotam eksāmenam.
Ko darīt, ja aizmugurē kāds spiež?
Tā ir situācija, kurā secība sabrūk visbiežāk: aizmugurē automašīna brauc cieši, un rodas sajūta, ka jāpārkārtojas tūlīt. Atcerieties — aizmugurē braucošā steiga nav jūsu problēma, un eksaminētājs to zina. Saglabājiet savu ātrumu, izpildiet pilnu secību un mainiet joslu tikai tad, kad tas ir droši. Ja pēc pārkārtošanās steidzīgais vadītājs jūs apdzen, tas nekādi neietekmē vērtējumu; ja jūs steigā izlaidīsiet skatu pār plecu, ietekmēs noteikti. Tas pats attiecas uz brīdi, kad eksaminētājs dod norādi vēlu: labāk mierīgi pateikt „pārkārtoties vairs nav droši, braukšu taisni” nekā mēģināt paspēt.
Trenējieties tur, kur notiks eksāmens
SteerClear lietotne piedāvā treniņu maršrutus uz ielām ap katru no 10 CSDD nodaļām — izvēlieties savu nodaļu Latvijas eksāmenu vietu sarakstā, brauciet maršrutu ar instruktoru vai pavadošo personu un pēc brauciena redziet, kur tieši ātrums manevra laikā krītas vai pārkārtošanās notiek pārāk strauji. Kā notiek pats eksāmens un ko vērtē eksaminētājs, lasiet praktiskā eksāmena ceļvedī.
Galvenais
Spoguļi, rādītājs, plecs, vienmērīgs manevrs, rādītājs nost — vienmēr šajā secībā un vienmēr laikus. Iekārtoties sāk brīdī, kad zināms virziens, nevis kad redzams krustojums. Un, ja droši vairs nevar, labāk taisni un jauna norāde. Eksaminētājs nevērtē, cik ātri nokļuvāt vajadzīgajā joslā; viņš vērtē, vai to izdarījāt droši.